nometne
nometne [nuõmetne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
PiemēriBēgļu nometne.
- Bēgļu nometne.
- Latvijas armijas nometne Litenē.
- Alpīnisti izlēma ierīkot nometni 5 300 m augstumā.
1.1.Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
PiemēriBērnu vasaras nometne.
- Bērnu vasaras nometne.
- Skautu un gaidu nometne.
- Pionieru nometne "Arteks".
- Doties uz sporta nometni.
- Vienu nedēļu atpūsties nometnē.
Stabili vārdu savienojumi3×3 nometne.
- 3×3 nometne — nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
2.No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
PiemēriGūstekņu nometne.
- Gūstekņu nometne.
- Salaspils koncentrācijas nometne.
- Politieslodzītie gulaga nometnēs.
- Notiesāt uz 15 gadiem soda nometnē.
Stabili vārdu savienojumiNāves nometne.
- Nāves nometne — koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
3.Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
PiemēriSociālisma valstu nometne.
- Sociālisma valstu nometne.
- Liberālās nometnes pārstāvji.