nometne
nometne [nuõmetne] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
PiemēriBēgļu nometne.
1.1.Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
PiemēriBērnu vasaras nometne.
Stabili vārdu savienojumi3×3 nometne.
2.No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
PiemēriGūstekņu nometne.
Stabili vārdu savienojumiNāves nometne.
3.Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
PiemēriSociālisma valstu nometne.