urdīgs
urdīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
urdīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
urdīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina.
PiemēriUrdīgs jautājums.
- Urdīgs jautājums.
- Urdīga doma.
1.1.Uzmācīgs, neatslābstošs.
PiemēriUrdīgs nemiers.
- Urdīgs nemiers.
- Urdīgas šaubas.
- Urdīga vēlme.
- Urdīga zinātkāre.
2.Tāds, kas iedziļinās, cenšas noskaidrot (kā) būtību.
PiemēriRežisors ir urdīgs tēlu attiecību veidotājs.
- Režisors ir urdīgs tēlu attiecību veidotājs.