Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
svētīt
svētīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
PiemēriSvētīt bērnus.
  • Svētīt bērnus.
  • Svētīt jaunlaulātos.
  • Svētītais ūdens.
  • Baznīcā tika svētīta maize, kas iegūta no gada pirmās ražas.
  • Tēva roka svētīdama nogūlās uz dēla galvas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
PiemēriBērniem svētīta laulība.
  • Bērniem svētīta laulība.
  • Panākumiem svētīts darbs.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
PiemēriRudens mūs svētījis ar bagātu ražu.
  • Rudens mūs svētījis ar bagātu ražu.
3.sarunvaloda Bārt, lamāt; arī pērt.
PiemēriSvētīt suņa vārdiem.
  • Svētīt suņa vārdiem.
4.Svinēt.
PiemēriSvētīt svētkus.
  • Svētīt svētkus.
Stabili vārdu savienojumiDievs svētī.
  • Dievs svētī — novecojis pieklājības teiciens kādam, kas ēd.