orbīta
orbīta lietvārds; sieviešu dzimte
1.Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
PiemēriMēness orbīta.
1.1.Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
PiemēriElektrona orbīta.
2.joma: anatomija Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
PiemēriAcu orbītas.
Cilme:No latīņu orbita ‘sliede, ceļš’.