rēta
rēta [rȩ̃ta] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
PiemēriDziļa, gara rēta.
Stabili vārdu savienojumiKara rētas.
1.1.Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
PiemēriKoka stumbrā ir rēta.