rēta
rēta [rȩ̃ta] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
PiemēriDziļa, gara rēta.
- Dziļa, gara rēta.
- Rēta pār uzaci.
- Seja vienās rētās.
- Rētu likvidēšana, noņemšana.
- Rēta nedzīst un struto.
Stabili vārdu savienojumiKara rētas.
- Kara rētas pārnestā nozīmē — kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
1.1.Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
PiemēriKoka stumbrā ir rēta.
- Koka stumbrā ir rēta.