vingrināt
vingrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
PiemēriVingrināt atmiņu, iztēli.
- Vingrināt atmiņu, iztēli.
- Vingrināt gribasspēku.
- Vingrināt ritma izjūtu.
- Vingrināt balsi.
- Vingrināt muskuļus.
- Ātra pastaiga vingrina kājas.