detonācija
detonācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
PiemēriBumbas detonācija.
- Bumbas detonācija.
- Detonācijas troksnis.
1.1.Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
2.Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
PiemēriNovērst automašīnas motora detonāciju.
- Novērst automašīnas motora detonāciju.
Cilme:No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare ‘nodārdēt’.