līdzskanis
līdzskanis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
PiemēriBalsīgs, nebalsīgs līdzskanis.
- Balsīgs, nebalsīgs līdzskanis.
- Līdzskaņu mija.
Stabili vārdu savienojumiCietais līdzskanis. Dentāls līdzskanis.
- Cietais līdzskanis — joma: valodniecība līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Dentāls līdzskanis — joma: valodniecība līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar zobus; zobenis.
- Dorsālais līdzskanis — līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- Labiāls līdzskanis — līdzskanis, ko izrunā, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
- Labiodentāli līdzskaņi — līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- Mīkstais līdzskanis joma: valodniecība — līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- Sonors līdzskanis — joma: valodniecība līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem.