sūnot
sūnot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
sūnojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
PiemēriJumts sūno.
- Jumts sūno.
- Ceļa malā sūno laukakmeņu grēda.
- Ja apbedījumus nekops, tie sāks sūnot.
1.1.pārnestā nozīmē Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
PiemēriMan ir svarīgi sevi pilnveidot, tiekties pēc kā jauna, nevēlos vienā vietā sūnot visu mūžu.
- Man ir svarīgi sevi pilnveidot, tiekties pēc kā jauna, nevēlos vienā vietā sūnot visu mūžu.