Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pūkot
pūkot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Veidot pūkas.
PiemēriPapeles stipri pūko.
1.1.Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
PiemēriDūnu jaka pūko.