pūka
pūka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
PiemēriVilnas, vates pūka.
- Vilnas, vates pūka.
- Šalles pūkas.
- Noņemt pūkas no jakas.
- Savēlušās pūkas.
- Audums ar uzkārstu pūku vienā pusē.
- konstrukcijā: salīdzinājuma konstrukcija Mīksts, maigs kā pūka.
- pārnestā nozīmē Sniega pūkas.
2.Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
PiemēriPieneņu pūkas viegli lido gaisā.
- Pieneņu pūkas viegli lido gaisā.
- Apšu, papeļu pūkas.
3.Pūkmats.
PiemēriCālēnus klāja dzeltena pūka.
- Cālēnus klāja dzeltena pūka.
- Izķemmēt pūkas no kucēna spalvas.
4.Mīksts, smalks mats.
PiemēriVīrieša galvvidu klāj pūka.
- Vīrieša galvvidu klāj pūka.
- Virs zēna virslūpas parādījās pirmās pūkas.