puika
puika vsk. dat. -am lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zēns.
PiemēriApķērīgs, paklausīgs puika.
- Apķērīgs, paklausīgs puika.
- Puikam patika rotaļāties ar automašīnām.
- Pavadīt puikas gadus laukos.
- Puiku bariņš.
- Puiku nedarbi.
Stabili vārdu savienojumiIelas puika. Izsūtāmais puika. Kuģa puika.
- Ielas puika — pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- Izsūtāmais puika — zēns, kas veic, parasti sīkus, kurjera darbus; izsūtāmais zēns.
- Kuģa puika — kuģapuika; junga.
1.1.Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
PiemēriKo no tā puikas var gaidīt?
- Ko no tā puikas var gaidīt?
- "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
2.kopā ar: īpašības vārds vai vietniekvārds Vīriešu kārtas pārstāvis.
PiemēriLāga puika.
- Lāga puika.
- Goda puika.
- Viņš ir savs puika.
- "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
2.1.Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
PiemēriKaķene ar trim kaķu puikām.
- Kaķene ar trim kaķu puikām.
- Sētā skraida suņu puika.
Normatīvais komentārs:Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam).