sasāpināt
sasāpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriMani var sasāpināt tikai cilvēks, kurš man ir nozīmīgs.
- Mani var sasāpināt tikai cilvēks, kurš man ir nozīmīgs.
- Dažreiz ar saviem vārdiem nejauši sasāpinu citus.
- Apkārtējo nevērība viņu sasāpināja.
2.Būt par cēloni, ka (kas) sāk sāpēt.
PiemēriTroksnis sasāpina galvu.
- Troksnis sasāpina galvu.
- Pāreja no auksta ēdiena uz karstu var sasāpināt jutīgus zobus.