atsevišķs
atsevišķs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
atsevišķa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
PiemēriSadalīt zemes gabalu trīs atsevišķās daļās.
- Sadalīt zemes gabalu trīs atsevišķās daļās.
- Atsevišķā kārbā likt naglas, atsevišķā – skrūves.
1.1.Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
PiemēriAtsevišķa ieeja.
- Atsevišķa ieeja.
- Atsevišķas istabas.
- Iekārtot atsevišķu telpu.
1.2.Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
PiemēriAtsevišķais pulks.
- Atsevišķais pulks.
- Atsevišķais bataljons.
2.Atšķirīgs, īpašs.
PiemēriTā ir atsevišķas sarunas tēma.
- Tā ir atsevišķas sarunas tēma.
- Kopīgas un atsevišķas divu parādību īpašības.
- Katram audzēknim vajadzīga atsevišķa pieeja.
3.Dažs, viens otrs, kāds.
PiemēriAtsevišķos gadījumos lūgt konsultāciju.
- Atsevišķos gadījumos lūgt konsultāciju.
- Dzirdēt tikai atsevišķus teikumus.