vērpete
vērpete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
PiemēriPutekļu vērpetes.
1.1.pārnestā nozīmē Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
PiemēriĢimenes ierautas kara vērpetēs.