skaloties
skaloties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Skalot sevi, savu ķermeni.
PiemēriKatru rītu skaloties ar vēsu ūdeni.
- Katru rītu skaloties ar vēsu ūdeni.
2.Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
PiemēriIelejā skalojās Gauja.
- Ielejā skalojās Gauja.
- Jūra pirms vētras skalojās draudoši pelēka.
2.1.Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
PiemēriPret laivas malām skalojās viļņi.
- Pret laivas malām skalojās viļņi.
- Zem kājām skalojās ezera ūdens.
2.2.Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
PiemēriMucā skalojas alus.
- Mucā skalojas alus.
- Pudelē skalojās vīns.
- Trauks skalojas un klunkšķ.