skalot
skalot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
skalojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
PiemēriSkalot veļu, drēbes.
- Skalot veļu, drēbes.
- Skalot matus pēc mazgāšanas.
- Skalot traukus tekošā ūdenī.
- Skalot nost pludmales smiltis.
1.1.Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
PiemēriLietus skaloja mājas jumtu.
- Lietus skaloja mājas jumtu.
- Viļņi skalo krastmalas akmeņus.
2.Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
PiemēriSkalot kaklu ar kumelīšu tēju.
- Skalot kaklu ar kumelīšu tēju.
- Skalot kuņģi.
3.Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
PiemēriSkalot zeltu.
- Skalot zeltu.
- Skalot rūdu.
- Skalota grants.
4.formā: trešā persona Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
PiemēriStraume skalo upes krastus.
- Straume skalo upes krastus.
- Plūdi skaloja ceļus.
- Ūdens plūsma skalo dziļas bedres.
5.formā: trešā persona Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
PiemēriJūra vētras laikā skalo ārā dzintaru.
- Jūra vētras laikā skalo ārā dzintaru.
- Palu ūdeņi skaloja projām visu, kas nebija nostiprināts.
Stabili vārdu savienojumiSkalot smadzenes.
- Skalot smadzenes idioma — censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).