skalot
skalot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
skalojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
PiemēriSkalot veļu, drēbes.
1.1.Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
PiemēriLietus skaloja mājas jumtu.
2.Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
PiemēriSkalot kaklu ar kumelīšu tēju.
3.Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
PiemēriSkalot zeltu.
4.formā: trešā persona Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
PiemēriStraume skalo upes krastus.
5.formā: trešā persona Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
PiemēriJūra vētras laikā skalo ārā dzintaru.
Stabili vārdu savienojumiSkalot smadzenes.