rūciens
rūciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zema, dobja skaņa, troksnis, kāds dzirdams, kam ierūcoties, rūcot.
PiemēriNikni suņa rūcieni.
- Nikni suņa rūcieni.
- Dzirdami pērkona rūcieni.
2.Zemas, dobjas skaņas, kas rodas, kam runājot, dziedot.
PiemēriAtskan negaidīts rūciens dziļā krūšu basā.
- Atskan negaidīts rūciens dziļā krūšu basā.
Stabili vārdu savienojumiViens kuiļa rūciens.
- Viens kuiļa rūciens idioma — saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.