Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rubīt sarunvaloda, neliterārs
rubīt -u, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Strādāt.
PiemēriPietiks rubīt.
2.Saprast.
PiemēriVai tu rubī, kas ir kas?
Stabili vārdu savienojumiRubīt fišku.