Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rubīt sarunvaloda, neliterārs
rubīt -u, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Strādāt.
PiemēriPietiks rubīt.
  • Pietiks rubīt.
  • Rubīt tālāk.
  • Zēni rubī no rīta līdz vakaram.
2.Saprast.
PiemēriVai tu rubī, kas ir kas?
  • Vai tu rubī, kas ir kas?
  • Vai kāds rubī kaut ko no mašīnu remontiem?
Stabili vārdu savienojumiRubīt fišku.