rūcīgs
rūcīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rūcīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
rūcīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas bieži rūc (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ir rūcīgs, bet nav agresīvs.
2.Tāds, kas mēdz rūkt2, paust savu neapmierinātību.
PiemēriPuisis tāds rūcīgs, bet citādi labas dabas.