rūcīgs
rūcīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
rūcīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
rūcīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas bieži rūc (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ir rūcīgs, bet nav agresīvs.
2.Tāds, kas mēdz rūkt2, paust savu neapmierinātību.
PiemēriPuisis tāds rūcīgs, bet citādi labas dabas.