rūcējs
rūcējs lietvārds
rūcēja lietvārds
1.Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
PiemēriPat lielākais rūcējs reizi dzīvē ir uzdungojis kādu dziesmu.
- Pat lielākais rūcējs reizi dzīvē ir uzdungojis kādu dziesmu.
- Kā pilnīgs rūcējs Kārlis dziedāšanā nepiedalās.
2.Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
PiemēriMūžīgais rūcējs izsaka kritiku.
- Mūžīgais rūcējs izsaka kritiku.