objektīvs2
objektīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
objektīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
objektīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
PiemēriObjektīvā pasaule, realitāte.
1.1.Tāds, kas atrodas ārpus subjekta sfēras, nav atkarīgs no tā.
PiemēriObjektīvs faktors.
2.Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
PiemēriObjektīvs tiesnesis.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriObjektīvs kritērijs.
Cilme:No latīņu objectivus ‘uz priekšmetu attiecīgs’.