objektīvs2
objektīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
objektīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
objektīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
PiemēriObjektīvā pasaule, realitāte.
- Objektīvā pasaule, realitāte.
- Objektīvs fakts.
1.1.Tāds, kas atrodas ārpus subjekta sfēras, nav atkarīgs no tā.
PiemēriObjektīvs faktors.
- Objektīvs faktors.
- Objektīvi iemesli.
2.Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
PiemēriObjektīvs tiesnesis.
- Objektīvs tiesnesis.
- Censties būt objektīvam.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriObjektīvs kritērijs.
- Objektīvs kritērijs.
- Objektīvs vērtējums.
- Pamatota un objektīva kritika.
- Sniegt objektīvu atzinumu.
Cilme:No latīņu objectivus ‘uz priekšmetu attiecīgs’.