Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
brikšķis
brikšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
PiemēriAr brikšķi pārlūza nūja.
  • Ar brikšķi pārlūza nūja.