pievilināt
pievilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vilinot panākt, ka (dzīvnieks) pievirzās (tuvāk), pienāk (klāt).
PiemēriPievilināt mežacūkas.
- Pievilināt mežacūkas.
- Pievilināt vilku, atdarinot vilku gaudošanu.
- Senie kurši vārnas pievilināja ar pieradinātiem putniem.
1.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
PiemēriSmaržīgie ziedi pievilina bites un tauriņus.
- Smaržīgie ziedi pievilina bites un tauriņus.
- Lapsenes pievilina atstātie saldumi un augļi.
2.Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
PiemēriPievilināt pircējus.
- Pievilināt pircējus.
- Pievilināt tūristus.
2.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
PiemēriAkmeņiem klātie kalni pievilina ceļotājus no visām pasaules malām.
- Akmeņiem klātie kalni pievilina ceļotājus no visām pasaules malām.
- Publiku pievilina neparastā reklāma.
3.Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
PiemēriKā pievilināt vīrieti?
- Kā pievilināt vīrieti?
- Viņš pievilināja sievietes ar savu šarmu.
- Dziedātāja atzīstas, ka necenšas pievilināt vīriešus.