sarežģīt
sarežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sarežģītība lietvārds; sieviešu dzimte
sarežģīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
PiemēriCilvēkiem ir tieksme sarežģīt vienkāršas lietas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
PiemēriSarežģīt uzdevumu.