Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sarētot
sarētot [sarȩ̃tuôt] 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; intransitīvs
Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
PiemēriIevainojums sarētojis.