sarētot
sarētot [sarȩ̃tuôt] 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; intransitīvs
Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
PiemēriIevainojums sarētojis.
- Ievainojums sarētojis.
- Brūce bija labi sarētojusi.
- No daudzajiem vidusauss iekaisumiem auss bungādiņa sarētojusi.
- pārnestā nozīmē Komētas un asteroīdi bieži sarēto Marsa virsmu.