sarežģīt
sarežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sarežģītība lietvārds; sieviešu dzimte
sarežģīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
PiemēriCilvēkiem ir tieksme sarežģīt vienkāršas lietas.
- Cilvēkiem ir tieksme sarežģīt vienkāršas lietas.
- Tu visu pārāk sarežģī.
- Konflikts var sarežģīt valstu savstarpējās attiecības.
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
PiemēriSarežģīt uzdevumu.
- Sarežģīt uzdevumu.
- Braukšanu sarežģī sniegs.
- Situāciju valstī sarežģī vulkāna izvirdums.
- Uzņēmuma darbību sarežģīja dažādas formalitātes.
- Nelaikā ievadītas zāles var sarežģīt slimības gaitu.