sarētojums
sarētojums [sarȩ̃tuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rezultāts → sarētot, sarētoties; rēta.
PiemēriGļotādas sarētojums.
- Gļotādas sarētojums.
- Sirds kambara sarētojums.
- Acs tīklenes sarētojums jeb katarakta.
- Viens no biežākajiem vājdzirdības cēloņiem ir bungplēvītes sarētojumi.
1.1.Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
PiemēriUz koka zara bija redzams izstiepts sarētojums.
- Uz koka zara bija redzams izstiepts sarētojums.