sarētojums
sarētojums [sarȩ̃tuõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Rezultāts → sarētot, sarētoties; rēta.
PiemēriGļotādas sarētojums.
1.1.Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
PiemēriUz koka zara bija redzams izstiepts sarētojums.