smaržot
smaržot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
PiemēriRūgti smaržo ceriņi.
- Rūgti smaržo ceriņi.
- Tirgū smaržo zemenes.
- Klinģeris smaržo.
- Smaržo pēc dūmiem.
1.1.Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
PiemēriGaiss smaržo pēc siena.
- Gaiss smaržo pēc siena.
- Māja smaržoja pēc kūkām un kanēļa.