būkšķis
būkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
PiemēriAr smagu būkšķi akmens iekrita bedrē.
- Ar smagu būkšķi akmens iekrita bedrē.
- Šāvienu būkšķi.