Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
būkšķēt
būkšķēt 3. pers. būkšķ, pag. būkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriĀboli krita zemē būkšķēdami.