Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
būkšķēt
būkšķēt 3. pers. būkšķ, pag. būkšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriĀboli krita zemē būkšķēdami.