spējš
spējš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spēji apstākļa vārds
spējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
PiemēriSpējš pārsteigums.
- Spējš pārsteigums.
- Spējas dusmas.
- Spēju pārmaiņu laiks.
- Spēji uznāk lietus.
- Spēji uzziedēt.
- Spēji atgrūst krēslu.
- Spēji nosarkt.
- Spēji nobremzēt.
1.1.Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
PiemēriSpēji izlēkt no gultas.
- Spēji izlēkt no gultas.
1.2.Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
PiemēriSpējš cenu kritums.
- Spējš cenu kritums.
- Spējš mākslas uzplaukums.