spēkoties
spēkoties [spȩ̀kuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
PiemēriCīkstoņi spēkojas.
1.1.pārnestā nozīmē Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
PiemēriSpēkojas jaunie vides pētnieki.