uzturlīdzeklis
uzturlīdzeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību.
PiemēriUzturlīdzeklis ar augstu enerģētisko vērtību.
- Uzturlīdzeklis ar augstu enerģētisko vērtību.
- Uzturlīdzekļi sastāv no uzturvielām.
- Olbaltumvielām bagāti uzturlīdzekļi.
2.formā: daudzskaitlis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
PiemēriMaksāt uzturlīdzekļus savam bērnam.
- Maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam.
- Uzturlīdzekļu piedziņa.
- Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.
Stabili vārdu savienojumiPirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.).
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) — priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.