noklīst
noklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu darbības vārds; intransitīvs
1.Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
PiemēriDaži tūristi noklīda no grupas.
1.1.Klīstot novirzīties (no ceļa).
PiemēriNoklīst no iecerētā maršruta.
2.Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
PiemēriLaimīgi atradies noklīdis bērniņš.
2.1.formā: trešā persona Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
PiemēriGrāmata kaut kur noklīdusi.
2.2.pārnestā nozīmē Morāli degradēties, pagrimt.
PiemēriApšaubāmā kompānijā viņš ātri noklīda.
Stabili vārdu savienojumiNoklīdusī avs. Noklīst neceļos. Noklīst no ceļa.