kodols
kodols [kuôduõls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
PiemēriRieksta kodols.
- Rieksta kodols.
- Aprikozes kauliņa kodols.
- Izlobīt no saulespuķu sēklām kodolus.
2.Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
PiemēriZemes kodols.
- Zemes kodols.
- Planētas kodols.
Stabili vārdu savienojumiKomētas kodols.
- Komētas kodols — cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
2.1.Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
PiemēriZīmuļa kodols.
- Zīmuļa kodols.
2.2.Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
PiemēriEgles stumbra kodols.
- Egles stumbra kodols.
3.joma: bioloģija Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
PiemēriMuskuļaudu šūnas kodols.
- Muskuļaudu šūnas kodols.
- Bojājums nervu šūnas kodolā.
4.joma: fizika Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
PiemēriAtoma kodola uzbūve.
- Atoma kodola uzbūve.
- Kodolu dalīšanās.
5.Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
PiemēriKolektīva kodols.
- Kolektīva kodols.
- Ansambļa kodolu veido pazīstami solisti.
6.Būtība, pamats, galvenais saturs.
PiemēriProblēmas kodols.
- Problēmas kodols.
- Diskusijas kodols.
- Lugas satura kodols.
6.1.pārnestā nozīmē Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
PiemēriViņā slēpjas labs, veselīgs kodols.
- Viņā slēpjas labs, veselīgs kodols.
Stabili vārdu savienojumiZilbes kodols.
- Zilbes kodols — zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.