Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
oderēt
oderēt [uõderêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
oderējums [uõderẽjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
PiemēriMētelis oderēts ar siltu flaneli.
2.Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
PiemēriOderēts skurstenis.
2.1.Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
PiemēriAr plastmasu vai foliju oderēts pārtikas produktu iepakojums.