kukainis
kukainis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
PiemēriSīks kukainis.
- Sīks kukainis.
- Asinssūcēji kukaiņi.
- Indīgie kukaiņi.
- Lidojošie kukaiņi.
- Bezspārnu kukaiņi.
- Nakts kukaiņi.
- Kukaiņu kāpuri.
- Līdzeklis pret kukaiņiem.
- Pa sienu rāpo kaut kāds kukainis.
1.1.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
PiemēriKukaiņi ir vislielākā dzīvnieku klase.
- Kukaiņi ir vislielākā dzīvnieku klase.
1.2.pārnestā nozīmē Būtne, radījums.
Piemēri"Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
Stabili vārdu savienojumiKukaiņu ciems.
- Kukaiņu ciems idioma — kapsēta.