Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kurbulēt sarunvaloda
kurbulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
PiemēriStarteris nedarbojās un nācās kurbulēt.