maltuve
maltuve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
PiemēriGraudu maltuve.
- Graudu maltuve.
- Sāls maltuve.
- Ģipša maltuve.
- Papīrs top maltuvē.
- No milzīgas maltuves birst ārā baltas pārslas.
1.1.joma: etnogrāfija Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
PiemēriKlēts ar maltuvi.
- Klēts ar maltuvi.
- Griezt maltuves dzirnakmeni.
- Visu rītu mīļā Māra Ar manīm ienaidā: Es iegāju maltuvē, Labrītiņu nedevusi.