stulbs
stulbs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stulba -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stulbi apstākļa vārds
stulbība lietvārds; sieviešu dzimte
stulbums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs1.
PiemēriJa cilvēks nav galīgi stulbs, tad visu var iemācīties.
- Ja cilvēks nav galīgi stulbs, tad visu var iemācīties.
- Sēdēju pie grāmatām visu dienu, bet šķita, ka neko neatceros, jutos galīgi stulba.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStulbs lēmums.
- Stulbs lēmums.
- Stulbs mierinājums.
- Stulbs joks.
- Stulbs jautājums.
- Met putekļainais lukturis ēnas trīsošas un zilas, un nicīgs smīns ņirdz sapņu stulbās acīs: nav, cilvēku nav, ir tikai putekļi un ēnas.
1.2.Tāds, kas (pēc kādiem priekšstatiem) nav gudrs – par dzīvniekiem.
PiemēriSuns ir galīgi stulbs, rej vienā riešanā.
- Suns ir galīgi stulbs, rej vienā riešanā.
2.Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs2.
PiemēriStulba situācija.
- Stulba situācija.
- Visu liecību sabojā stulbais sešinieks mūzikā.
- Nepieciešams mainīt stulbos stereotipus par latviešiem kā bāreņu un vergu tautu.
2.1.formā: apstākļa vārds Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
PiemēriIr stulbi atteikties no tik lieliska piedāvājuma.
- Ir stulbi atteikties no tik lieliska piedāvājuma.
- Neko neteicu, cerēju, ka viņš pats sapratīs, tikai tagad redzu, cik tas bija stulbi.
Stabili vārdu savienojumiStulbs kā auns. Stulbs kā ēzelis. Stulbs kā zābaks.
- Stulbs kā auns idioma — sarunvaloda ļoti stulbs.
- Stulbs kā ēzelis idioma — sarunvaloda ļoti stulbs.
- Stulbs kā zābaks idioma — sarunvaloda ļoti stulbs.