jauneklīgs
jauneklīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
jauneklīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
jauneklīgi apstākļa vārds
jauneklība lietvārds; sieviešu dzimte
jauneklīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir jaunam cilvēkam raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJauneklīgs vīrietis.
- Jauneklīgs vīrietis.
- Jauneklīga seja.
- Jauneklīgs možums, skatiens.
- Jauneklīga balss.
1.1.Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
PiemēriSirmais, bet jauneklīgais mākslinieks.
- Sirmais, bet jauneklīgais mākslinieks.