bezpersonisks
bezpersonisks [bezpȩ̀rsõnisks] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
bezpersoniska -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
bezpersoniski apstākļa vārds
bezpersoniskums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
PiemēriRomāna valoda ir bāla un bezpersoniska.
1.1.Tāds, kas neattiecas uz noteiktu cilvēku.
PiemēriBezpersonisks rīkojums.