bezpalīdzīgs
bezpalīdzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezpalīdzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezpalīdzīgi apstākļa vārds
bezpalīdzība lietvārds; sieviešu dzimte
bezpalīdzīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes, lai veiktu ko nepieciešamu, tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.
PiemēriBezpalīdzīgs sirmgalvis.
- Bezpalīdzīgs sirmgalvis.
- Bezpalīdzīgs kā bērns.
- Justies pilnīgi bezpalīdzīgam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBezpalīdzīgs skatiens.
- Bezpalīdzīgs skatiens.
- Bezpalīdzīgi lūkoties apkārt.
- Bezpalīdzīgi noplātīt rokas.