beznosacījuma
beznosacījuma [beznùosacĩjuma] ģenitīvenis
Tāds, kas iestājas, notiek, pastāv bez īpašiem nosacījumiem.
PiemēriBeznosacījuma nosacījumi.
- Beznosacījuma nosacījumi.
Stabili vārdu savienojumiBeznosacījuma reflekss.
- Beznosacījuma reflekss joma: bioloģija — pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.