bezmiegs
bezmiegs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
PiemēriNaktīs mocīja bezmiegs.
2.Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
PiemēriNo bezmiega iekaisušas acis.