bezpersonisks
bezpersonisks [bezpȩ̀rsõnisks] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezpersoniska [bezpȩ̀rsõniska] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezpersoniski [bezpȩ̀rsõniski] apstākļa vārds
bezpersoniskums [bezpȩ̀rsõniskùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
PiemēriRomāna valoda ir bāla un bezpersoniska.
1.1.Tāds, kas neattiecas uz noteiktu cilvēku.
PiemēriBezpersonisks rīkojums.