bezprātīgs
bezprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezprātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezprātīgi apstākļa vārds
bezprātība lietvārds; sieviešu dzimte
bezprātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
PiemēriBezprātīgs cilvēks.
- Bezprātīgs cilvēks.
- Runā kā bezprātīgs.
1.1.Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
PiemēriBezprātīgs plāns.
- Bezprātīgs plāns.
- Bezprātīga iecere, rīcība.
2.Ļoti liels, aizrautīgs, ārkārtīgs.
PiemēriBezprātīgs naids.
- Bezprātīgs naids.
- Bezprātīga mīlestība.
- Bezprātīgi priecāties.