Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uziet
uziet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju darbības vārds
1.intransitīvs Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUziet pakalnā.
  • Uziet pakalnā.
  • Uziet līdz trešajam stāvam.
  • Uziet uz skatuves.
  • Uziet uz tilta.
1.1.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriCeļš uziet kalnā.
  • Ceļš uziet kalnā.
  • Caurule uziet līdz augšējam stāvam.
  • Kabelis uziet uz bēniņiem.
2.transitīvs Atrast.
PiemēriLaimējas uziet pasakainu sēņu vietu.
  • Laimējas uziet pasakainu sēņu vietu.
  • Uziet labu ēdnīcu.
  • Dzinējsuns uziet medījumu.
  • Arhīvā uziet svarīgu dokumentu.
  • Muitnieki uzgājuši kontrabandu.
2.1.intransitīvs Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
PiemēriUziet virsū mežsargam.
  • Uziet virsū mežsargam.
  • Uziet virsū mežacūkai ar sivēniem.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Uzmaukties, uzvirzīties.
PiemēriZābaks kājā uzgāja viegli.
  • Zābaks kājā uzgāja viegli.
  • Jaunais klanis neiet virsū uz ass.
Stabili vārdu savienojumiCik (tik) uziet. Uziet gaisā.
  • Cik (tik) uziet sarunvaloda1. Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.2. Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
  • Uziet gaisā sarunvaloda tikt uzspridzinātam.