patupēt
patupēt -tupu, -tupi, -tup, pag. -tupēju intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku tupēt (kur).
PiemēriPutns brīdi patupēja ligzdā, tad aizlaidās.
1.1.sarunvaloda Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
PiemēriPatupēt pirtī uz lāviņas.
Stabili vārdu savienojumiPatupēt aiz restēm.